Nepieciešamība būt smieklīgam
Reformācijas diena – 31. oktobris
Viesturs Pirro,
Kuldīgas iecirkņa prāvests un Kuldīgas Sv. Katrīnas un Vārmes Sv. Miķeļa draudzes mācītājs
Ienācis Jērikā, Jēzus devās cauri pilsētai. Un redzi, tur bija kāds vīrs, vārdā Zakhajs1, viņš bija virsmuitnieks un bagāts. Viņš pūlējās ieraudzīt Jēzu, kāds Viņš ir, bet nevarēja ļaužu pūļa dēļ, jo augumā bija mazs. Aizskrējis citiem pa priekšu, tas uzkāpa sikomores kokā, lai Viņu ieraudzītu, jo Viņam vajadzēja tur iet garām. Kad Jēzus nonāca tajā vietā, paskatījies uz augšu, Viņš sacīja tam: „Zakhaj, kāp steigšus zemē, jo man šodien jāpaliek tavā namā.” Tas steigšus nokāpa un ar prieku Viņu uzņēma. To ieraudzījuši, visi kurnēja, teikdami:
„Pie grēcīga vīra Viņš apmeties.” Bet Zakhajs piecēlies sacīja Kungam: „Redzi, Kungs, pusi no savas mantas esmu gatavs atdot nabagiem, un, ja esmu no kāda netaisnīgi kaut ko izspiedis, to atdošu četrkārtīgi.” Jēzus viņam sacīja: „Šodien šim namam pestīšana ir notikusi, jo arī šis ir Ābrahāma dēls. Jo Cilvēka Dēls ir nācis, lai meklētu un glābtu pazudušo.” Lk 19:1-10
Izsmiekls! Tas ir viens no bīstamākajiem ieročiem, ar kuru operē cilvēki. Padari savu pretinieku par izsmiekla objektu, un viņš būs morāli iznīcināts – nederīgs publiskai darbībai. Klauniem vieta cirkā!
Jebkurš mācītājs zina, cik grūti ir vadīt dievkalpojumu, ja baznīcā ir kaut viens nejauki smīnošs baznīcēns vai jauniešu nodarbībā – daži ņirdzīgi jaunieši. Mēs baidāmies palikt smieklīgi – pat visdrosmīgākie no mums jūtas nepatīkami smējēju priekšā, kā morāli izģērbti.
