Sākums
 Draudzes aktualitātes
 Dievkalpojumi
 Draudzes pasākumi
 Bībeles stundas
 Jauniešu vakari
 Vīru vakari
 Kristības Sakraments
 Svētdienas skola
 Iesvētāmo mācības
 Koncerti un muzicēšana
 Liturģiskais ansamblis
 Alfa kurss
 Laulības
 MĒS TICAM
 SVĒTDARBĪBAS
 Lūgšanas
 Svētrunas
 Teoloģiski raksti
 Ziedojumi draudzei
 Diakonija, ziedojumi
 Fotogalerija
 Vēsture, sākot ar 1252.g.
Hercogs Jēkabs
 Nakšņošana, rekolekcijas

 

 

Meklēšana

 

Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes un baznīcas vēsture

Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīca gadsimtu gaitā

Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīca, kas nosaukta Aleksandrijas Sv. Katrīnas vārdā, pirmo reizi dokumentos minēta 1252.g. 18. oktobrī. Pirmais dievnams bija celts no koka, vairākkārt atjaunots un pārbūvēts. Tagadējā baznīca uzcelta pēc Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera 1567.g. recesa par baznīcu celtniecību un atjaunošanu. 1606.g. vizitācijas protokolā rakstīts, ka hercogs Vilhelms pirms dažiem gadiem "uzsācis būvēt baznīcu no jauna un to nobeidzis". Tiek uzskatīts, ka tā bijusi koka baznīca ar diviem torņiem. Ēka vairākkārt degusi, bet vienmēr atjaunota. 1610.g. 7. novembrī Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcā kristīja nākošo Kurzemes un Zemgales hercogu Jēkabu. Sv. Katrīnas baznīca bija hercogistes pirmās galvaspilsētas Kuldīgas (Goldingen) galma dievnams. Hercogs Jēkabs mantoja troni 1642.g., taču faktiski hercogistē valdīja jau no 1638.g. Kurzemes un Zemgales hercogiste (Ducatus Curlandiae et Semgalliae) pastāvēja 233 gadus - no 1562.g. līdz 1795.g.
1615.g. pilsētā izcēlās ugunsgrēks, baznīcai nodega abi torņi un izkusa zvani, taču pats dievnams ar brīnišķīgu Dieva apsardzību palika neskarts. Draudze nekavējoties pasūtīja jaunu zvanus, tos lēja Lībekā. 1645.g. dievnamam uzcēla vienu torni ar galeriju. 1655.g. pēc draudzes lūguma hercogs Jēkabs lika baznīcu atjaunot, 1665.g. darbi tika pabeigti. 1669.g. atkal izcēlās ugunsgrēks, izkusa zvani, sadega izcilais torņa pulkstenis, ērģeles un soli, tika izglābts altāris un kancele. 1670.g. pilsētas maģistrāts sūtīja draudzes priekšnieku Stefanu Gamperu uz Hanzas savienības pilsētām, lai vāktu ziedojumus baznīcas atjaunošanai, 1670.g. Lībekā izlēja jaunus zvanus, 1672.g. baznīca bija pilnīgi atjaunota. Kupolveida zvanu tornī uzstādīja jaunu, par kādas bagātas atraitnes ziedojumu iegādātu pulksteni. 1704.g. vizitācijas protokolā dievnams raksturots kā "akmens mūra baznīca ar sarkanu jumta segumu". 1748.g. notika lielāki remonta un pārbūves darbi, celtne ieguva barokālu torņa smaili un jaunu torņa puksteni. Līdz 1808.g. baznīcas remontam tajā atradusies t.s. "kristību mašīna" (Taufmaschine). 1866.g. pēc arhitekta Otto Dīces projekta baznīca ieguva pašreizējo 45 metrus augsto torni un sānu tornīšus. 1936.g. torni uzstādīja jaunu no Šveices atvestu puksteni. 1939.g. lielākā daļa no vācu draudzes izceļoja un draudzes darbība apsīka. Līdz 1904.g., kad pabeidza celt un iesvētīja Kuldīgas Sv. Annas baznīcu, uz kuru pārcēlās latviešu draudze, Sv. Katrīnas baznīca bija kopīgs dievnams vācu un latviešu luteriskajām draudzēm.      
Otrā pasaules kara laikā baznīcā notika dievkalpojumi Vērmahta kareivjiem un Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem – latviešu leģionāriem. Pēc kara dievnamā Sarkanarmija ierīkoja zirgu stalli, boļševiku (komunistu) vara vēlāk – dažādas noliktavas. 20. gs. 60. gadu beigās nodota Kuldīgas muzeja rīcībā, baznīca tika kapitāli izremontēta, ierīkota ekspozīcija par novada vēsturi. Regulāri notika izstādes un koncerti. 1989. gadā atjaunojās draudze, Vasarsvētkos 14. maijā baznīcu iesvētīja Kuldīgas iecirkņa prāvests Modris Plāte. 1990. g. dievnams atdots Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Kuldīgas Sv.Katrīnas draudzei valdījumā, 2006. g. kā īpašums. 

Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcas interjers, 
altāris, kancele un lukta

Baznīcas interjers ir raksturīgākais renesanses stila arhitektūras piemineklis Kurzemē. Baznīcas altārdaļa segta ar krusta velvi, no draudzes telpas to atdala masīva smailloka triumfa arka. Draudzes telpu trīs jomos sadala krusta velvju balsti - četras toskāniskas kolonnas.  To bāzes daļu grezno unikāls plastisks dekors - divas apmetumā veidotas profilu joslas un dimanta kvaderi ar eņģeļu galviņām katrā fasetē, kolonnas cokolu stūros augšupejoši vīnogu ķekari. Baznīcas iekārta ir lielisks agrā baroka un manierisma paraugs. Altāris un kancele ir pirmā un vienīgā zināmā Ventspils kuģu  būvētavas koktēlnieka Nikolausa Sefrēna, vecākā, un galdnieka Engleina Tīsena 1660.-1663.g. izgatavotā baznīcas iekārta. Sākotnēji polihromie kokgriezumi vēlāk pārkrāsoti balti, ar zeltītām detaļām. Altāra divstāvu retabls novietots uz mensas un plānots kā klasiskais orderis. Pirmo stāvu veido podests, uz tā novietotas greznas, uz augstiem cokoliem balstītas korintiskā ordera kolonnas. Apakšējā stāva centrā pusloka arkā sākotnēji atradusies Nikolausa Sefrena, vecāka, darinātā apaļskulptūra vai cilnis "Krustā sišana". Tagad retabla centrā atrodas gleznotāja, Liepājas zīmēšanas skolotāja Gotlība Špēra (1823.-1875.) 1851.g. altārglezna "Kristus Golgātas ceļš", ko dāvinājusi Kuldīgas birģermeistara Paula atraitne Johanna. Predellas centrā - Jakoba Ortlofa Graubica (+ pirms 1697.g.) glezna "Svētais Vakarēdiens". Retabla augšstāva centrā - altārglezna "Kristus iestāda Svēto Vakarēdienu", tai abās pusēs apustuļu Sv. Pētera un Sv. Pāvila kokskulptūras. Uz antablementa dzegām  - četri evaņģēlisti: Sv. Jānis ar ērgli, Sv. Matejs ar eņģeli, Sv. Marks ar lauvu, Sv. Lūka ar vērsi. Altāra retablā apakšējā nišā pa labi Mozus skulptūra ar divām baušļu plāksnēm – Dieva likumu simbols; pa kreisi – augstais priesteris Ārons ar vīraka kvēpināmo – garīdzniecības simbols. Ārona skulptūras kopiju 1998. g. izgatavojis kokgriezējs Jānis Freijs. Retablu vainago pasaules Glābēja jeb Salvator Mundi skulptūra - Kristus svētī mūs ar paceltu roku, spārnus veido ažūrs auss skrimstalas ornaments ar eņģeļu galviņām. 
Kanceles poligonālais korpuss ar joniskā ordera kolonniņām sadalīts nišās ar zeltītām apustuļu skulptūrām. Kolonnu bāzes balstās uz eņģeļu galviņām rotātām dekoratīvām konsolēm. Kanceles  korpusu ar izliekto  podiju balsta uz masīva postamenta novietota eņģeļa figūra ar spilvenu uz galvas. Kanceles poligonālo jumtiņu darinājis J. Kreicfelds 18.gs., to grezno akanta volūtu cepure ar skuptūru "Erceņģeļa Sv. Miķeļa cīņa ar pūķi". 
Ērģeļu luktu balsta sešas apaļas koka kolonnas. Luktas margas grezno viens no vērtīgākajiem baznīcas interjera elementiem - desmit pildiņi ar apustuļu tēliem. To tērps ļauj domā, ka pozējuši 17.gs. dižciltīgie kuldīdznieki - draudzes labdari un ziedotāji. Domājams, ka tos ap 1690.g. gleznojis Kuldīgas galma mākslinieks Jakobs Ortlofs Graubics, kurš pilsētā ieradās no Gīzenas pilsētas Vācijā un vēlāk kļuva par hercoga Frīdriha Kazimira galma gleznotāju. 



Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcas altāris

Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcas galvenais joms

Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcas W. Sauer ērģeles  

Baznīcas ērģēlnieks pirmo reizi pieminēts 1593.g. Pirmās ērģeles sadega ugunsgrēkā. 
Barokālā ērģeļu prospekta dekoratīvā daļa veidota ar pieciem stabuļu torņiem ar dominējošo centrālo torni. Tas balstās uz akantiem bagātīgi greznotas izlocītas apakšējās dzegas, ko rotā eņģeļu galvu veidotas konsoles un volūtas. Prospekta malas veido sulīgi akanti. 
1710.g. Maznabes muižas īpašnieka Levina Kaspara Neandera sievasmāte Florentīne Engelīne de Maī baznīcas ērģeļu būvei novēlēja 300 Alberta dālderu. Tās 1712.-1715.g. uzbūvēja ērģelmeistara Korneliusa Raneusa, vecākā, dēls Korneliuss Raneuss, jaunākais. Ērģeles sadega ugunsgrēkā. Hanzas savienības pilsētas ziedoja Pūpolu svētdienas kolekti jaunām ērģelēm, tā bija  tik liela, ka insrumentu varēja pasūtīt Vācijā - Vilhelma Zauera (1831.-1916.) firmā "W. Sauer" 1882. gadā – 996 stabules, 20 reģistri, 2 manuāli. Barokālās ērģeles ir viens no vērtīgākajiem instrumentiem Latvijā. 1969.g. intrumentu kapitāli remontēja un pārbūvēja, uzstādīja elektrisko motoru un papildu reģistrus. 1998.g. Ugāles ērģeļbūves darbnīcas īpašnieks, ērgeļu meistars Jānis Kalniņš veica vēl vienu instrumenta kapitālo remontu, no jauna izgatavoja un uzstādija Otrā pasaules kara laikā zudušo reģistru, izlaboja vējalādi, kas pēc ekspertu atzinuma ir viena no labākajām Latvijā.
 

 

Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcas ērģeļu prospekts


Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba piemiņas plāksne

Tēlnieks Viktors Suškēvics
Karāras marmors, bronzas cilnis, 2004. gads


Piemiņas plāksne

Baznīcā pie labās sienas atrodas melna piemiņas plāksne vācu valodā "Ziņas nākamajiem laikiem, kā tika svinētas 18.gs. beigas un 19.gs. sākums šajā pilsētā un
 baznīcā". 
 

Piemiņas plāksne "Ziņas nākamajiem laikiem, kā tika svinētas 18.gs. beigas un 19.gs. sākums šajā pilsētā un baznīcā"

PIEMIŅAS PLĀKSNES TULKOJUMS LATVISKI
Piemiņas plāksne darināta 1801.g. 
no melni krāsota koka ar baltu tekstu

 Ziņas nākamajiem laikiem, kā tika svinētas 
          18.gs. beigas un 19.gs. sākums
šajā pilsētā un baznīcā

 Jau nakts stundā no 11 līdz 12 ar trīs zvanu skaņām pilsētā tika vērsta uzmanība uz 18.gs. aiziešanu. Ar 12. zvana sitiena izskanēšanu lielgabalu salūts pieteica jaunā gadsimta sākumu. Tūlīt pat sāka dziedāt Advokātu koris, kura dziedājums trīsreiz mijās ar “Sveiks lai dzīvo!” ērģeļu izpildījumu. Pēc tam tika dziedāta speciāli izvēlēta dziesma un augsti godātais mācītājs Šmits teica runu par svētku nolūku šai nakts stundā. Tai sekoja garīga mūzika, kuru izpildīja daži vietējie mūzikas mīļotāji kopā ar pilsētas muzikantiem. Pēc tam tika dziedāti Bībeles vārdi un sprediķi turēja skolas priekšnieka palīgs mācītājs Vilerts par 103.Psalmu un par tēmu: “Grūti atrast vēsturē vēl tādus 100 gadus, kuri būtu bijuši tā laika cilvēkiem tik tumši un necaurejami un kuri vēl būtu cilvēkus turējuši tik lielā neziņā par viņu likteņiem, kā 18.gs.” Baznīca bija pilnīgi apgaismota. Kanceles pusē un skolnieku kora stūrī stāvēja divi krāšņi apgaismotas piramīdas, starp kurām uz diezgan augstas taburetes bija izlasām teksts “Lai slavē To Kungu visa pasaule, jo Viņš vēl dzīvo un raugās uz savu tautu.” Ikkatrs juta svētku svarīgumu. Ļoti daudzi bija sabraukuši no laukiem uz svētkiem pilsētā. Pēc dievkalpojuma beigām pilsētas muzikanti gāja pa visām ielām un pūta sirdi pacilājošu melodiju “Nu pateiksimies Dievam”. Draugi un paziņas vēl sanāca kopā un sarunājās par aizgājušā gadsimta pēdējo 50 gadu notikumiem un šķīrās, gandrīz dienai austot, ar rokasspiedienu apliecinot draudzību un priecīgas cerības nākotnei.

Virspilskunga tiesas sastāvs: Gid.H.v.Sass – virspilskungs, Fr.Joh.v.Fock-tiesas priekšsēdētājs, Ewald v.Heuking-tiesas priekšsēdētājs, Chr.Langhansen-tiesas sekretārs, 
George Boetticher-reģistrators, Otto Rosenberger-notārs, Fr.Aug.Babst-revizors

Pilstiesas sastāvs: Joh.G.v.Bolschwing-pilskungs, Heinr.v.Haudring-tiesas piesēdētājs, Gotth.v.Bistram- tiesas piesēdētājs, Dietr.Kupfer- tiesas rakstvedis, 
Leop.Reimer-pastmeistars

Maģistrāta sastāvs: J.Fr.Boetticher-birģermeistars, G.W.Mahler-tiesnesis, P.C.Blohmer-rātes loceklis, P.N.Ries-rātes loceklis, F.R.Koch-rātes loceklis, M.C.Balheimer-rātes loceklis, J.C.Groseffsky-rātes loceklis, Otto F.Schemel-sekretārs, Joh.Jac.Rehmann-aldermanis, 
C.E.Skrei-aldermanis

Mācītāji un skolotāji: Lew.Mich. Schmidt-vācu mācītājs, Fr.Gramkau-latviešu mācītājs, Joh.Jac. Willert-skolas priekšnieks, Joh.Chr. Willert-skolas priekšnieka palīgs, G.Metzke-pērminderis, C.Drexler-pērminderis

Gideon Stempel 
Scholz

Otrā pusē teksts: 
Atjaunojis gleznotājs Ferdinands Kuršinskis 1900.g. 30.decembrī

Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcas tornis  


Baznīcas tornis būvēts 1866. gadā, tā augstums – 45 metri. Zvanu platforma atrodas 34 metru augstumā, no tās labi pārskatāma Kuldīga ar lielisku vecpilsētas kolorītu – sarkaniem dakstiņu jumtiem, dievnamiem, rātsnamu un Ventu.

Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcas pulkstenis pirmo reizi rakstos pieminēts 1632. gadā. Pēc baznīcas degšanām un ienaidnieku karaspēku iebrukumiem, kad torņa pulkstenis tika bojāts vai nolaupīts, tornī bijuši ne mazāk kā seši pulksteņu mehānismi. Pašreizējais pulkstenis atvests no Šveices un uzstādīts tornī 1936. gadā. Pulksteņa mehānisms atjaunots 1970. gadā.
Baznīcas tornī kādreiz atradusies slavenā zvanu spēle - pirms lielajiem svētku dievkalpojumiem, īpaši - Kristus Augšāmcelšanās svētkiem - Lieldienām, ar zvaniem spēlēti korāļi un dažādas garīgas melodijas. To darījuši paaudzēs apmācīti profesionāli zvaniķi. Zvanu spēle bijusi tik slavena, ka to klausīties braukuši no tālienes. Torņa zvanu spēle zaudēta Otrā pasaules kara laikā, vācu armijai to konfiscējot kā krāsaino metālu militārai rūpniecībai. 
Torņa lielais zvans ir Rīgas zvanu lējēja Gerharda Meijera darbs, liets 1692.g. par Kuldīgas pilskunga, Lielsalijas muižas īpašnieka Kristofera Reinholda fon Korfa, Judītes fon der Rekes un V. fon Korfa līdzekļiem. Zvana svars ir 565 kg, diametrs 95 cm. Uz tā reljefs uzraksts: GLORIA IN EXCELSIS DEO ET IN TERRA PAX, HOMINIBUS BONA VOLVNTAS. CHRISTOPHER REINHOLD VON KORFF HAUPTMANN / JUDITHA VON DER RECKE / W.V. KORFF HABEN ZU DIESER GLOCKE VEREHRET HUNDERT REICHSTALER. ME FECIT GER(HARD MEYER) IN RIGA 1692  
Kuldīdznieki lielo zvanu Otrā pasaules kara laikā izglāba - tas tika nolaists zemē, lai vestu uz pārkausēšanu, taču to noslēpa, pēckara  laikā zvans atradās Kuldīgas novadpētniecības muzeja teritorijā. Pēc draudzes atjaunošanas 1990.g. zvanu atkal uzcēla tornī, nācās pat kalt robus torņa augšējā loga ailās, lai zvanu varētu novietot atpakaļ tā vietā. 
Stundas ceturkšņus, pusstundas un stundas iezvana ar torņa puksteņa mehānismu savienots 1899.g. liets čuguna zvans, tā diametrs 80 cm.

 

Torņa lielais zvans, liets 1692.g.

 
Skats no baznīcas torņa

Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcas 
Dienvidu portāls

Viena no senākajām baznīcas daļām ir Dienvidu portāls jeb galma durvis. Tās senāk drīkstēja lietot tikai hercogs Jēkabs, viņa sieva, hercogiene Luīze Šarlote un galms, apmeklējot baznīcu. Virs portāla atrodas slavenais Sv. Katrīnas medaljons – Sv.Katrīna ar zobenu un ratu rokā – sens Kuldīgas ģerbonis, to  1791. g. kalis A. Kohs. Sv. Katrīna ir Kuldīgas patronese (aizstāve), kapa plāksne pie dienvidu mūra tiek uzskatīta par viņas atdusas vietu.

Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcas Dienvidu portāls ar Sv. Katrīnas medaljonu

Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcas kripta 

Arheoloģiskie izrakumi baznīcas galvenajā ejā 2008.g. maijā

Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīca kā Kurzemes un Zemgales hercogistes pirmās galvaspilsētas Kuldīgas (Goldingen) galma dievnams tika izbūvēta ar kapenēm (kriptu) hercoga ģimenei un dižciltīgajiem. Tajā novietoja šķirstus ar augstdzimušo personu mirstīgajām atliekām. Karos un jukās kriptu bieži izlaupīja - bija gadījumi, ka mirušajiem pat norāva regālijas un apģērbu. 1740.g. baznīcas grāmatās minēti kriptā apbedīto vācu un latviešu mācītāju un muižnieku vārdi - komturs Minhauzens, muižnieki Galēni, Brinkeni, Knorri, Hollenhāgeni, Mirbachi, Šteinrāti, Ellendorfi, Šlipenbachi, Grolli, Brunovi, Nāgeli, Šterni, Groti, Braši, Mummi, Gevekes, Veiganti. 

2008.g. maijā baznīcas galvenajā ejā flīžu nosēšanās dēļ tika izdarīti arheoloģiski izrakumi. Atklājās no ķieģeļiem mūrēts gaitenis ar sānu ejām, uz klona grīdas - nekārtīgi izsvaidīti cilvēku galvaskausi un kauli. Kripta kādreiz tikusi aizbērta ar būvgružiem un smiltīm. Iespējams, ka tās ieeja atradās āltārtelpas sākumā, pretī kancelei - grīdas nomaiņas laikā atklājās gotiskas smailarkas augšējā daļa ar pakāpieniem lejup. Zem altārtelpas grīdas smiltīs guļ daudzi dižciltīgo kapakmeņi un epitāfijas.
Hercogu Ketleru dzimtas kapenes atrodas Jelgavas pilī, arī hercoga Jēkaba zārks tur novietots.
  

Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba kuģu "Kuldīgas Sv. Katrīna" un "Gambija un Tobago" modeļi

Hercoga Jēkaba flote bija slavena visā Eiropā. Kuģu būvētavās Kuldīgā un Ventspilī tika būvēti burinieki (divklāji, fregates, galiotes, korvetes, buksas), kas kuģoja jūrās un okeānos. Kuģu kvalitāte bija izcila - jūras lielvalstis Francija Kurzemes kuģu būvētavās no 1644.g. - 1658.g. pasūtīja 24 kuģus, 1665.g. - 3 kuģus; Anglija 1644.g. - 1649.g. 6 kuģus.
Hercoga Jēkaba flotē bijuši 44 bruņoti kara kuģi, 15 neapbruņoti kara kuģi, 60 tirdzniecības kuģi, liels skaits mazāku kuģu un liellaivu. Kurzemes jūrnieki - zemnieku dēli apceļoja tā laika pasauli kā matroži, stūrmaņi, kuģinieki. Hercogistei piederošās kolonijās - Gambijā Āfrikā un Tobago salā Karību jūrā Dienvidamerikā  noritēja sekmīga tirdzniecība un koloniālpreču ražošana. Piem., divklāju burinieks "Die Pax" ("Miers") (apbruņojums - 46 lielgabali) 1656.g. rudenī pārvedis kolōnistu transportu uz Tobago salu. 
Kurzemes un Zemgales hercogistes flotes piemiņai hercoga Jēkaba galma dievnamā - Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcā atrodas divi kuģu modeļi - "Kuldīgas Sv. Katrīna" un "Gambija un Tobago". Tos 2006.g. - 2008.g. izgatavoja izcils meistars - pensionēts flotes virsnieks Georgijs Saharovs. 2008.g. 30.maijā prāvests Viesturs Pirro kuģu modeļus svētīja un tie tika izstādīti baznīcā. "Kuldīgas Sv. Katrīna" - kara kuģis, četrmastnieks ar bugsprita mastu, 36 lielgabali, 20 buras, 6 karogi, 2 priekšgala  enkuri pie labā un kreisā borta, 3 glābšanās laivas. "Gambija un Tobago" - tirdzniecības kuģis, četrmastnieks ar bugsprita mastu, 22 lielgabali, 7 buras, 6 karogi, 3 vimpeļi, 1 priekšgala enkurs pie kreisā borta, 1 glābšanās laiva.

Hercoga Jēkaba kara - tirdzniecības kuģa "Kuldīgas Sv. Katrīna" modelis

Hercoga Jēkaba tirdzniecības kuģa "Gambija un Tobago" modelis

Hercoga Jēkaba kara kuģa "Kuldīgas Sv. Katrīna" modelis; prāvests Viesturs Pirro un meistars Grigorijs Saharovs pēc kuģu svētīšanas dievkalpojuma 2008.g. 30.maijā

Svečturis "Dzīvības Koks"

Svečturis "Dzīvības Koks" simboliski attēlo zemeslodi, kuru vaiņago Kristus Golgātas krusts - Dzīvības Koks. ("Kā caur koku nāve, tā caur koku dzīvība" - Baznīcas liturģija). Ar aizliegtā augļa baudīšanu Paradīzē no laba un ļauna atzīšanas koka pasaulē ienāca grēks un nāve, ar Kristus krustu - augšāmcelšanās un dzīvība. No krusta koka izaug vīnakoka zari - draudze. 
Es esmu Vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt -
Jēzus Kristus vārdi (Jāņa Evaņģēlijs 15:5). 
Svečturi "Dzīvības Koks" 2004.g. izgatavoja kristietis metālmākslinieks Andrejs Putra no Vārmes. 2004.g. 21.novembrī svečturi iesvētīja prāvests Viesturs Pirro. 

Kuldīgas Sv.Katrīnas draudze

Reformācijas laikā,   16. gs. vidū Kuldīgā izveidojās vācu un latviešu luterāņu draudzes. Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcā   1610. g. 7.novembrī kristīts Jēkabs Ketlers, vēlākais slavenais Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs. Viņš kā īsts kristietis un luterānis rūpējās par Sv. Katrīnas baznīcas - savas pirmās galvaspilsētas galma dievnama  atjaunošanu un uzturēšanu teicamā stāvoklī.  
1899. gadā Sv. Katrīnas baznīcas mācītāja amatā tika ordinēts vēlākais Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Teodors Grīnbergs. Sv. Katrīnas baznīca bija vācu un latviešu luterisko draudžu dievnams - 1904. g. uzcēla Kuldīgas Sv.Annas baznīcu latviešu luterāņu draudzei.
Vācu draudze darbojās līdz 1939. g., kad lielākā daļa pēc nacionālsociālistiskās Vācijas valsts aicinājuma izceļoja. Nelielajai atlikušajai draudzei kalpoja Sv.Annas draudzes mācītājs. Dievkalpojumi vēl notika 1945. g. pavasarī vācu un latviešu karavīriem.
Kuldīgas Sv.Katrīnas draudze atjaunojās 1989. gadā, Vasarsvētkos, 14.maijā baznīcu iesvētīja Kuldīgas iecirkņa prāvests Modris Plāte. Tajā sāka kalpot prāvests Viesturs Pirro. Pirmo draudzes padomi 1989.g. 17.septembrī amatā ieveda arhibīskaps Kārlis Gailītis.
1995.g. 22.aprīlī arhibīskaps Jānis Vanags iesvētīja atjaunoto draudzes namu un altāri konfirmandu zālē. Draudzes nams uzcelts par māsu draudžu Vamdrupā un Hjarupā Dānijā un Gēsthahtē, Vācijā saziedotajiem līdzekļiem.





Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes mācītāji 
1542.-2010.

Peter Velgenhawer v. Hall 1542. – 1552.
Theodor Buttmann 1560. – 1569.
Hiob Pollitius 1575. – 1569.
Johann Arends 1596. –
Heinrich Arends I 1606. – 1610.
Mag. Philipp Arnoldi 1610. – 1612.
Mag. Nikolaus Oascha 1613. – 1617.
Diakonus: Georg Wittingk 1615. – 1617.
Georg Wittingk 1617. – 1636.
Daniel Haffstein 1636. – 1658.
Mag. Mathias Helmsing 1658. – 1659.
Todokus Lutter 1659. – 1676.
Mag. Christoph Melchior Lutter I 1676. – 1678.
Gerhard Hartmann 1680. – 1698.
Mag. Bernhard Johann Neresius 1700. – 1732.
Johann Friedrich Schuttler 1733. – 1766.
Mag. Johann Wilhelm Hanselin 1768. – 1782.
Levin Michael Schmidt 1782. – 1819.
Adjunkt: Johann Christoph Willert 1803. – 1819.
Johann Christoph Willert 1819. – 1841.
Adjunkt: Heinrich A. Ed. Harff 1842. – 1865.
Reinhold Friederich Karl Julius Rader 1866. – 1891.
Viktor Emil Wilhelm Lichtenstein 1892. – 
Eugen von Brieskorn 19   – 1939.
Viesturs Pirro 1989. -

 Foto: Aivars Vētrājs, Jana Katšena, Livars Jankovskis

 
   Kontaktiem



Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes mācītājs
Viesturs Pirro
 +371 22328283
sv.katrina@e-apollo.lv ; vipirro@inbox.lv ; viesturs.pirro@lelb.lv


 

Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes padomes priekšsēdētāja
Aina Birze, dzimusi Sprince

+ 371 22328334
sv.katrina@e-apollo.lv



Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes lietvede
Gunta Birze
+371 22329171
sv.katrina@e-apollo.lv ; birzegunta@inbox.lv

Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes diakonijas vadītāja

Ramona Pirtniece 

+ 371 26594852 

ramonapirtniece@inbox.lv

Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes Diakonijas centra vadītāja
Inta Jansone
Kuldīgā, Jelgavas ielā 26
+371 29502550
intajansone@inbox.lv

Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes Svētdienas skolas vadītāja
Dace Blūma
+371 22329115

sv.katrina@e-apollo.lv

Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes jauniešu darba vadītāja
Liene Blūma
+371 26430628 ; +371 22329097
liene_bluuma@inbox.lv

Copyright 2006; Created by MB Studija »