MANA BAGĀTĪBA
Kāds augsts vīrs Jēzum jautāja: “Labais Skolotāj, kas man būtu jādara, lai iemantoju mūžīgo dzīvību?” Bet Jēzus viņam sacīja: “Kāpēc tu mani sauc par labu? Neviens nav labs kā vienīgi Dievs. Vai baušļus tu zini? Nepārkāp laulību, nenokauj, nezodz, nedod viltus liecību, godā savu tēvu un māti!” Bet viņš sacīja: “To visu esmu turējis kopš jaunības.” To dzirdējis, Jēzus viņam sacīja: “Vienas lietas tev vēl trūkst. Visu, kas tev pieder, pārdod un izdali nabagiem, un tev būs manta debesīs, un tūlīt seko Man.” Bet viņš, to dzirdējis, tapa gauži bēdīgs, jo bija ļoti bagāts. Redzot viņu nobēdājušos, Jēzus sacīja: “Cik grūti Debesu valstībā ieiet tie, kam daudz mantas. Vieglāk kamielim iziet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā." Tie, kas to dzirdēja, jautāja: “Kas tad var tikt izglābts?” Viņš sacīja: “Tas, kas neiespējams cilvēkiem, ir iespējams Dievam.”
Lūkas Evaņģēlijs 18:18-27
Bīskaps D.V. Čepmens stāsta par kādu notikumu ASV Pilsoņu kara laikā. Karavīrs kaujas laukā ierauga savu draugu, smagi sakropļotu guļam starp ievainotiem. Viņš noliecas, apklāj drauga sadragātos locekļus, notīra asinis no sejas, iedod padzerties un jautā: “Ko es tev vēl varu palīdzēt, Čārlij?”