Sākums
 Draudzes aktualitātes
 Dievkalpojumi
 Draudzes pasākumi
 SPREDIĶI - LASĪŠANAI
 Bībeles stundas
 Jauniešu vakari
 Vīru vakari
 Kristības Sakraments; bērnu kristība
 Svētdienas skola
 Iesvētāmo mācības
 Koncerti un muzicēšana
 Liturģiskais ansamblis
 Laulības
 SVĒTDARBĪBAS
 MĒS TICAM! MĒS KALPOJAM!
 Lūgšanas
 Svētrunas
 Teoloģiski raksti
 Ziedojumi draudzei
 Fotogalerija
 Vēsture, sākot ar 1252.g.

 

 

Meklēšana

 
Slāpes pēc Svaidītā

SLĀPES PĒC SVAIDĪTĀ



Tad Jēzus nonāk vienā Samarijas pilsētā, vārdā Zihara, netālu no tīruma, ko Jēkabs bija devis savam dēlam Jāzepam. Tur bija Jēkaba aka. Jēzus, no ceļa piekusis, apsēdās turpat pie akas; tas bija ap sesto stundu. Te kāda sieva no Samarijas nāk ūdeni smelt. Jēzus viņai saka: “Dod Man dzert!” Jo Viņa mācekļi bija gājuši pilsētā pārtiku pirkt. Tad samariete Viņam saka: “Kā Tu, jūds būdams, prasi dzert no manis, samarietes?” Jo jūdi ar samariešiem nesagājās. Jēzus viņai atbildēja: “Ja tu ko zinātu par Dieva dāvanu un kas Tas ir, kas tev saka: dod Man dzert, - tad tu būtu Viņu lūgusi, un Viņš būtu tev devis dzīvu ūdeni.” Samariete Viņam saka: “Kungs, Tev nav smeļamā trauka, un aka ir dziļa; no kurienes tad Tev ir dzīvais ūdens? Vai Tu esi lielāks par mūsu tēvu Jēkabu, kas mums aku devis un pats no tās ir dzēris līdz ar saviem dēliem un ganāmpulkiem?” Jēzus atbildēja viņai: “Ikvienam, kas dzer no šī ūdens, atkal slāps. Bet, kas dzers no tā ūdens, ko Es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai.” Sieva viņam saka: “Kungs, dod man tādu ūdeni, ka man vairs neslāpst un nav jānāk šurp smelt.” Tad Viņš tai saka: “Ej, sauc savu vīru un nāc šurp!” Sieva Viņam atbild: “Man nav vīra.” Jēzus viņai saka: “Tu pareizi esi sacījusi: man nav vīra, - jo pieci vīri tev ir bijuši, bet, kas tev tagad ir, tas nav tavs vīrs. Šai ziņā tu esi runājusi patiesību.” Tad sieva Viņam saka: “Kungs, es redzu, ka Tu esi pravietis. Mūsu tēvi ir pielūguši šinī kalnā, bet jūs sakāt, ka Jeruzāleme ir tā vieta, kur Dievs jāpielūdz.” Jēzus viņai saka: “Tici man sieva: nāk stunda, kad jūs Tēvu vairs nepielūgsiet nedz šinī kalnā, nedz Jeruzālemē. Jūs pielūdzat, ko nezināt, mēs pielūdzam, ko zinām. Jo pestīšana nāk no jūdiem. Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.” Sieva Viņam saka: “Es zinu, ka jānāk Mesijam, kas saukts Kristus. Kad Viņš nāks, Tas mums visu izstāstīs.” Jēzus viņai saka: “Es tas esmu, kas ar tevi runā.” 
Jāņa Evaņģēlijs 4:5-26

Cilvēkiem ir ļoti būtiski sevi apzināties kā kopību, kas veic svarīgus uzdevumus un kalpo vienotiem mērķiem – Bābeles torņa uzcelšanai, impēriju veidošanai, Eiropas Savienības radīšanai utt. Bieži intereses saduras un krustojas – tad izceļas kari, revolūcijas, vienkārši – jukas un uz drupām atkal veidojas jaunas impērijas ar staltiem torņiem, gavilējošiem ļaudīm un tālejošiem plāniem.

Evaņģēlijs stāsta par neparastu lietu – krustcelēs neatrodas ne tornis, ne mauzolejs, bet aka. Cilvēks nav gribējis pierādīt savu varēšanu, bet iet dziļumā. Šā cilvēka vārds ir sentēvs Jēkabs. Tur viņš kādreiz uzcēla turpat altāri un nosauca to: Dievs, Israēla Dievs. (1.Moz. 33:20) Apbrīnojami ir tas, ka šī aka tur atrodas vēl tagad. Bābeles torņa vietā ir drupu kaudze, impērijas izirušas, tautas staigājušas – un Jēkaba aka cauri gadu tūkstošiem dod veldzi. Dieva atklāsme Svētajos Rakstos spirdzina dzīves ceļiniekus un dzīves jēgas meklētājus. Tā pārdzīvo visu – to nespēj neviens ne iznīcināt, ne aizbērt ar saviem uzskatiem, idejām, mācībām. Cilvēks ar to sastopas visnegaidītākajos brīžos.

Sestā stunda ir pusdienlaiks – baltā dienvidu saule pašā zenītā, neizturama svelme. Gaiss virs zemes karstumā viegli trīs. Klusa, sīcoša skaņa – nevar saprast – ausīs vai no kāda neredzama kukaiņa. Visa dzīvā radība tādā laikā glābjas alās un paēnā, ļaudis - telpās vai vismaz zem jumta.

Tikai kāda sieva kā bula laika parādība nāk pie akas. Atsegusi lakatu, viņa saraujas – tur kāds sēž. Nepietiek, ka pilsētas tenku vāceles katru dienu viņas vārdu vazā savās mutēs, nepietiek, ka sievietes solījušās matus noplēst no galvas, ja viņa smels ūdeni iekšpilsētas akā un tādēļ jānāk pusstundas gājums uz Jēkaba aku, pie tam pusdienas svelmē, lai bezkaunīgie puikas neapsaukātu un nemestu ar akmeņiem, nepietiek, ka viņas dzīve ir pazemojumu pilna – te pie akas sēž pēc ārējā izskata nepārprotami jūdu rabīns! Zināms jau, kas notiks tālāk – ir piedzīvots – nicinājuma pilns skatiens un novēršanās “kaut tu ātrāk pazustu, sieviete!”

Vai es vainīga savas izcelsmes dēļ, ka pirms septiņsimt gadiem asīrieši iekaroja Samariju, mūsu senčus aizveda trimdā, bet te iepludināja plikadīdas un laimes meklētājus no apkārtējām tautām, kas sajaucās ar mūsu senčiem un tagad jūs, tie pareizie, šķīstie un svētie jūdi, mūs apsaukājat, ka neesam ne ķiļķeni, ne klimpas! Aizmirsuši, vai, esat, ka pašus vēlākos laikos piemeklēja tāds pats liktenis - jūs arī aizveda trimdā uz Bābeli, bet Jeruzālemi izpostīja svešzemnieku karaspēks. Un kad Ezras un Nehemijas laikā atgriezāties un sākāt atjaunot Jeruzālemes templi, mēs piedāvājāmies palīdzēt svētajā darbā, bet jūs lepni atraidījāt: mums nevajag palīdzību no šādiem tādiem! Mēs neko neesam aizmirsuši! Tas notika pirms nieka četriem simtiem gadu, tēvi ir stāstījuši, es zinu! Tādēļ mēs, samarieši, uzcēlām savu templi – Garīcima kalnā, kuru jūs makabiešu kara laikā izpostījāt! Un tas bija pirms nieka simts gadiem – mana vectēva laikā! Viņš savām acīm to redzēja un par mata tiesu izglābās no nāves – no jūsu rokas! Vai ne jūs ierakstījāt Sīraha gudrības grāmatā: Divas tautas manai dvēselei riebjas, bet trešā vispār nav tauta: tie, kas dzīvo Samarijas kalnā, un filistieši un muļķa tauta, kas mīt Šehemā. (50:25-26) Šehemas, mūsu skaistās pilsētas iedzīvotājus jūs saucat par muļķiem! Ar kādām tiesībām? Tādēļ nav ko brīnīties, ka samarieši ar jūdiem, kā mēdz teikt, nesaietas. Ir pietiekoši daudz iemeslu!

Taču kaut kas ļoti neparasts ir šajā rabi skatienā – tajā nav ne nosodījuma, ne nicinājuma, ne atraidījuma. Liekas, viņš pat grib mani uzrunāt.

“Dod Man dzert!” 

Še tev! Rabīnam vajadzētu būt izglītotam vīram, kas zina vēsturi. Te laikam man trāpījies izņēmums. Kādus tik dzīvē negadās sastapt!

“Rabi, es esmu samariete, ja Tev tas vēl nav skaidrs. Pie tam ne no priekšzīmīgākajām. Ja Tevi ieraudzīs kopā ar mani, tad Tava reputācija būs pagalam uz visiem laikiem, pilsētas sievas man ne vien matus no galvas noplēsīs, bet arī acis izskrāpēs – es viņas pazīstu! Ej nu pierādi, ka es Tevi satiku nejauši un Tu, ne es uzprasījies uz sarunu! Kurš tam ticēs?”

“Sieva, Dievs pasaulei dod dāvanu – Evaņģēliju, Es tev to pasludinu, redzu tavas vēlmes pēc sapratnes un miera starp dažādas izcelsmes un uzskatu ļaudīm, Es zinu, ka esi izslāpusi pēc līdzjūtības un mīlestības – lūdz un tu dabūsi dzīvu ūdeni!”

“Kādu dzīvu ūdeni? Tev pat trauka nav, ar ko iesmelt! Tu runā tik dižus teikumus, nu gandrīz kā Rakstu sentēvi, piemēram, Jēkabs, kas izracis šo aku. Tas ir viens no viņa lielajiem darbiem. Ko Tu vēl spēj bez augstiem izteicieniem?”

“Sieva, Jēkabs šo aku raka miesas slāpju remdēšanai. Vai tu vēl neesi aptvērusi, ka jāremdē arī tava gara slāpes – visas tās smagās domas, ar kādām tu Mani uzlūkoji, visu iepriekšējo paaudžu grūtais mantojums – savstarpējs naids, skaudība, pārākuma apziņa, visas lietas, kas attālina no Dieva? Kas to spēj? Vienīgi Es, tādēļ Dievs Mani ir sūtījis pasaulē!”

“Vienreizēji! Nu tad remdē manas gara un pie viena – miesas slāpes, varbūt vairs nebūs te pusdienlaikā jānāk citiem par apsmieklu!”

“Labi! Ej, sauc savu vīru un nāciet abi šurp! Tava problēma nav ne nekur citur kā tevī pašā – izlaidīgs dzīvesveids, vainīgo meklēšana pagātnē, izcelsmē, notikumos. Sakārto dzīvi un sāc ar savu ģimeni, vīru – to tu izvēlējies pati, neviens tev neko neuzspieda.”

“Nu, neesmu jau nekāds zelta gabaliņš. Dzīvoju kā protu. Tā ir mana dzīve! Skaidrs? Ko Tu zini par manu ģimeni? Pilnīgi neko! Man vispār nav vīra. Liec man mieru! Sāksi vēl moralizēt, tāpat kā kaimiņi! Es viņus ienīstu, lai labāk tur mutes ciet! Svētuļi!”

“Jā sieva, Dievs ir radījis vīru un sievu, lai tie mīlētu viens otru. Tev bija pieci vīri, daži pameta tevi, dažus pameti tu – un tas piedzīvotājs, ko tu kaimiņienēm lepni sauc par savu vīru, šī ārlaulība Dieva acīs ir piedauzība. Tā tas ir, sieva, patīk tev tas, vai arī nepatīk. Dievs visu laiku ir gribējis sakārtot tavu dzīvi, bet tu neesi ļāvusi. Tu izmisīgi meklē kādu, kas tevi saprot, un vienmēr pievilies. Tu gribi mainīt citus, bet nemainies pati. Sāc ar sevi! Uztici Dievam nevis daļu no savas dzīves, bet pilnīgu visu – un vispirms savas dzīves nesakārtotās, sapostītās lietas. Sāc ar laulību, Dieva iestādījumu.”

“Kungs, Tu esi neparasts. Tu zini manu dzīvi, nezinu kā tas Tev iespējams. Tu izraisi cieņu. Jā, es gribu savu dzīvi sakārtot, dzīvot Dieva svētītā laulībā, saņemt cieņu no apkārtējiem – kā visas normālas sievietes. Bet ko man darīt? Kur palikt? Pat nezinu, kāda ir pareizā vieta laulības noslēgšanai – mūsu vai Jeruzālemes templis. Tev viegli teikt – pārvarēt seno naidu! Uzlabot attiecības! Man šajā vidē jādzīvo! Es nevaru pārkāpt mūsu uzskatus un ieradumus! Tā kā es, dzīvo liela daļa no mūs pilsētas sievietēm. Tikai es, atšķirībā no viņām, neliekuļoju. Saku acīs pa taisno. Tāpēc mani ienīst. Tās tā saucamās normālās ģimenes var uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt!”

“Tādēļ, sieva, Es runāju par dzīvo ūdeni – tā ir pestīšana, ko Es dodu. Tikai mīlestības Evaņģēlijs var vienot jūs – tik dažādus cilvēkus uzskatos, dzīves veidā, izpratnē par labo un svēto. Vispirms sakārtojiet savas  savstarpējās attiecības un dariet to pēc Dieva likumiem! Jo Evaņģēlijs nav vēl viena mācība pie jums jau zināmajām, tas ir dzīves veids – kopā ar Mani! Es gribu būt kopā ar jums ikdienā – tāpat kā šeit, ar tevi, pie Jēkaba akas. Es aicinu jūs kalpošanā – kā tevi, lūdzot Man pasniegt ūdeni. Jūsu nelaime ir mēģināt ar visu tikt galā pašu spēkiem. Ko nozīmē jūsu rokām celtie tempļi? Tik pagaidu teltis, kur Dievu pielūgt. Reiz tie pārvērtīsies drupās, to krāšņums zudīs kā rīta migla. Ko nozīmē jūsu uzskati, kurus tik dedzīgi aizstāvat? Tik cilvēku spriedumi par mūžīgo, kas mainās līdz ar laiku. Ko nozīmē jūsu strīdi par pareizu dievkalpojuma kārtību? Tik domu gājumi, kā kalpot dzīvajam Dievam. Es to varu pateikt – pielūdziet Viņu garā un patiesībā! Jo Dievs meklē nevis jūsu kalnus, tempļus un dievkalpojumus, bet jūsu sirdis. Tajās jūs varat turēt senu naidu, nepiedošanu un ļaunumu, vai arī mīlestību un pielūgsmi Dievam garā un patiesībā! Dievs ir varens, mūžīgi radošs Gars un Viņam var tuvoties tikai ar šķīstām domām, skaidru sirdi un patiesu attieksmi! Tam nav vajadzīgi īpaši apstākļi vai vietas.”

“Pagaidi! Kādreiz, pirms daudziem gadiem, iesvētāmo mācībā mācītājs stāstīja – nāks Svaidītais, Viņu sauks – Šķīstais, Kristus, Viņš atklās Dieva godību un darīs to saprotamu visiem!”

“Ak, sieva, Man prieks par tevi! Tu esi sapratusi!”

Kas mēs, kristieši, esam šajā stāstā? Katru dienu mēs sastopam samarietes – cilvēkus ar dažādiem uzskatiem, dzīves veidu, kurus nomocījusi cilvēka dabas nepilnība. Pasaule viņiem saka – katram ir savi uzskati un reliģija, tie visi ir labi, ja kāds neapmierina – vari to mainīt! Un cilvēks maina – kā samariete savus vīrus. Taču paliek aizvien rūgtāks, tukšāks, nelaimīgāks. Jo tās slāpes, ko Dievs cilvēka sirdī ir ielicis – pēc Viņa, dzīvā Dieva, var remdēt tikai Kristus – Dieva Dēls, kas nav ne reliģiozs fanātiķis, ne moralizētājs, ne apsūdzētājs. Viņš ir Glābējs, kas cilvēka sirdī lej dzīvinošas Svētā Gara straumes – ūdeni mūžīgai dzīvībai.

 Iesūtīts: 2013.11.06 13:35
Tavs komentārs:
Vārds:*
E-pasts:*
aplūkot atsauksmes (3)
   Kontaktiem



Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes vikārs, emeritētais mācītājs
Viesturs Pirro
 +371 22328283
sv.katrina@e-apollo.lv ; vipirro@inbox.lv ; viesturs.pirro@lelb.lv


 

Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes padomes priekšsēdētāja
Aina Birze, dzimusi Sprince

+ 371 22328334
sv.katrina@e-apollo.lv




Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes lietvede
Gunta Birze
+371 22329171
sv.katrina@e-apollo.lv ; birzegunta@inbox.lv                      

Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes diakonijas vadītāja Ramona Lurina + 371 26594852 sv.katrina@e-apollo.lv ; ramonapirtniece@inbox.lv 

Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes Svētdienas skolas vadītāja
Dace Blūma
+371 26009082

blima@inbox.lv ; sv.katrina@e-apollo.lv

Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes jauniešu darba vadītāja
Liene Blūma
+371 26430628
liene_bluuma@inbox.lv

Copyright 2006; Created by MB Studija »