Sākums
 Draudzes aktualitātes
 Dievkalpojumi
 Draudzes pasākumi
 SPREDIĶI - LASĪŠANAI
 Bībeles stundas
 Jauniešu vakari
 Vīru vakari
 Kristības Sakraments; bērnu kristība
 Svētdienas skola
 Iesvētāmo mācības
 Koncerti un muzicēšana
 Liturģiskais ansamblis
 Laulības
 SVĒTDARBĪBAS
 MĒS TICAM! MĒS KALPOJAM!
 Lūgšanas
 Svētrunas
 Teoloģiski raksti
 Ziedojumi draudzei
 Fotogalerija
 Vēsture, sākot ar 1252.g.

 

 

Meklēšana

 

NEAPDOMĪGA SOLĪJUMA TRAĢIKA

Gileādietis Jefta bija stiprs karavīrs, kaut arī netikles dēls; viņa tēvs bija kāds gileādietis. Šī gileādieša sieva viņam dzemdēja dēlus; un, kad šīs sievas dēli pieauga, tad tie izdzina Jeftu un tam sacīja: “Tu gan nemantosi nenieka sava tēva namā, jo tu esi citas sievas dēls.” Tad Jefta bēga no saviem brāļiem un apmetās dzīvot Tobas zemē; ap Jeftu sapulcējās dažādi nelieši un gāja kopā ar viņu sirot. Pēc kāda lika amonieši sāka karot ar Israēlu. Kad amonieši sāka uzbrukumu pret Israēlu, tad Gileāda vecajie devās ceļā, lai atvestu Jeftu no Tobas zemes un tie sacīja Jeftam: “Nāc un topi tu mums par vadoni, jo mēs karosim pret amoniešiem!” Bet Jefta sacīja Gileādas vecajiem: “Vai jūs mani neienīdāt un neizdzināt mani no mana tēva nama? Kāpēc jūs tagad nākat pie manis, kad jums ir bēdu laiki?” Tad Gileādas vecajie sacīja Jeftam: “Tāpēc jau mēs atkal pie tevis atgriežamies, nāc mums līdzi, mēs karosim ar Amona bērniem, un tev būs būt pie mums par galveno visiem Gileādas iedzīvotājiem!” Tad Jefta sacīja Gileādas vecajiem: “Jūs esat atkal pie manis atnākuši, lai vestu karu pret Amona bērniem. Bet, kad Tas Kungs tos nodos manā rokā, vai tad es arī būšu jums par galvu?” Tad Gileādas vecajie sacīja Jeftam: “Lai Tas Kungs mūsu vidū dzird, ka mēs lietu izkārtosim tieši tā, kā tu to esi nupat prasījis.” Tad Jefta gāja kopā ar Gileādas vecajiem, un tauta viņu iecēla sev par galveno un par karavadoni, un Jefta cēla visu savu lietu Tā Kunga priekšā Micpā.
Un Tā Kunga Gars nāca pār Jeftu, un viņš apstaigāja Gileādu un Manasi, viņš apmeklēja arī Micpu Gileādā, un no Micpas Gileādā viņš devās pāri pret amoniešiem. Un Jefta deva solījumu Tam Kungam, un viņš sacīja: “Ja Tu nodosi Amona bērnus manā rokā, tad lai notiek, ka tas, kas kā pirmais iznāks no mana nama durvīm man pretim, kad es vesels atgriezīšos no cīņas ar Amona bērniem, lai tad pieder Tam Kungam, un es to upurēšu kā dedzināmo upuri.” Tad Jefta devās pret amoniešiem, lai vestu pret tiem karu, un Tas Kungs tos nodeva viņa rokā. Un viņš tos sakāva, no Aroēra sākot līdz ceļam uz Minnitu, divdesmit pilsētas, un līdz Abel-Keramimai varen lielā kaujā; tā Amona bērni tika Israēla priekšā pazemoti. Kad Jefta atgriezās uz Micpu savā namā, redzi, tad viņa meita iznāca viņam pretī ar rokas bungām un dejas solī; un viņa bija tā vienīgais bērns, un bez tās viņam nebija ne dēla, ne meitas. Un notika, tiklīdz viņš to ieraudzīja, viņš saplēsa savas drēbes un sauca: “Ak, mana meita! Tu mani lauztin salauz, kāpēc tieši tev tai jābūt, kas mani apbēdini! Bet es esmu atvēris savu muti pret To Kungu, un es tagad vairs nespēju atkāpties.“ Un viņa tam sacīja: “Mīļais tēvs, ja tu savu muti esi Tā Kunga priekšā atdarījis, tad dari man, kā tas no tavas mutes nācis, pēc tam, kad Tas Kungs tev ir ļāvis atriebties taviem ienaidniekiem, Amona bērniem.” Un viņa sacīja savam tēvam: “Lai tad ar mani tā notiek, bet dod tikai man divi mēnešus laika, jo es gribu noiet kalnos un apraudāt savu jaunavību – es pati un manas draudzenes.” Un viņš sacīja: “Ej!” Un viņš to atlaida uz diviem mēnešiem; un viņa aizgāja ar savām draudzenēm, un tās apraudāja kalnos viņas jaunavību. Un pēc diviem mēnešiem viņa atgriezās pie sava tēva, un viņš pie tās izpildīja savu solījumu, ko viņš bija solījis; bet viņa pati vēl nepazina vīra. Un kopš tā laika tas kļuva par tikumu Israēlā, ka gadu no gada Israēla meitas dodas, lai apraudātu dziesmās gileādieša Jeftas meitu, četras dienas gadā. 
Soģu 11:1-11. 29-40 

 lasīt tālak »

Vai es esmu Kristus māceklis?

Un Jēzus tiem sacīja: „Ievērojiet, ko jūs dzirdat. Ar kādu mēru jūs mērojat, mēros jums, un pieliks jums vēl klāt. Jo, kam ir, tam dos; un kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir.”

Marka Evaņģēlijs 4:24-25

Kāds slavens virves dejotājs gāja pa lielā augstumā novilktu virvi. Publika aplaudēja. Tad viņš mugurā pārnesa kādu kolēģi. Sajūsmas saucieni! Pēc tam pār virvi pārstūma tukšu ķerru. Gaviles! „Vai ticat, ka varu to izdarīt ar pilnu ķerru?” 

 lasīt tālak »
                  VAI KĀPT NO KOKA ZEMĒ?



Ienācis Jērikā, Jēzus devās cauri pilsētai. Un redzi, kāds vīrs, vārdā Zakhajs, viņš bija virsmuitnieks un bagāts.Viņš pūlējās ieraudzīt Jēzu, kas viņš tāds ir, bet nevarēja ļaužu pūļa dēļ, jo augumā bija mazs. Aizskrējis citiem pa priekšu, viņš uzkāpa vīģes kokā,lai ieraudzītu viņu, jo viņam vajadzēja iet tam garām. Kad Jēzus nonāca tai vietā, paskatījies uz augšu, viņš sacīja tam: “Zakhaj, steigšus kāp zemē, jo šodien man jāpaliek tavā namā.” Tas steigšus nokāpa un ar prieku viņu uzņēma.To ieraudzījuši, visi sāka kurnēt, teikdami: “Pie grēcīga vīra viņš apmeties.”Bet Zakhajs piecēlies sacīja Kungam: “Redzi, Kungs, pusi no savas mantas esmu gatavs atdot nabagiem, un, ja esmu no kāda izspiedis kaut ko netaisnīgi, to atdošu četrkārtīgi.” Jēzus sacīja viņam: “Šodien šim namam pestīšana notikusi, jo arī šis ir Abrahama dēls. Jo Cilvēka Dēls ir nācis, lai meklētu un glābtu pazudušo.”
Lūkas Evaņģēlijs 19:1-10


Nepārprotams Evaņģēlija paskaidrojums: Kristus pie Zakhaja iegriežas tādēļ, ka Cilvēka Dēls ir nācis, lai meklētu pazudušo. Tā arī visa teoloģija. Bībele saka: Nav neviena taisna, neviena paša. Nav neviena, kas saprot, nav neviena, kas meklē Dievu, visi ir aizgājuši no Dieva, visi kļuvuši vienlīdz nederīgi, nav neviena, kas dara labu, pat viena nav.  Rom. 3:10-12

Pie mums, netaisnajiem un nederīgajiem Dievs sūta savu Dēlu. Līdz Pastarai tiesai mēs savu sodu par atkrišanu no Dieva vēl neesam saņēmuši – Dieva dabā nav sodīt, bet glābt un svētīt. Tieši te Sātans darbojas jo čakli – iemāca cilvēkam aplamību, ka svētība jāsaprot tikai kā materiāli labumi – nauda, manta, lepns nams - un nav svarīgi ar kādiem paņēmieniem tas viss iegūts. Citiem, kas to nespēj vai neprot – atliek veiklos un negodīgos apskaust, nīst un aprunāt.

 lasīt tālak »
                   TAS TIK IR JAUTĀJUMS!



Šī ir Jāņa liecība, kad jūdi no Jeruzālemes sūtīja pie viņa priesterus un levītus, lai viņam jautātu: kas tu esi? Viņš atzinās un neliedzās, bet apliecināja: es neesmu Kristus. Tad tie viņam jautāja: kas tad? Vai tu esi Elija? Bet viņš saka: es tas neesmu. Vai tu esi gaidāmais pravietis? Viņš atbildēja: nē. Tad tie viņam sacīja: kas tu esi? Mums atbilde jādod tiem, kas mūs sūtījuši. Ko tu pats saki par sevi? Viņš teica: Es esmu vēstneša balss, kas tuksnesī sauc: Sataisiet Kunga ceļu, kā pravietis Jesaja ir sacījis. Tos bija sūtījuši farizeji, un tie viņam jautāja: Ko tad tu kristī, ja tu neesi ne Kristus, ne Elija, negaidāmais pravietis? Jānis viņiem atbildēja: Es kristīju ar ūdeni. Jūsu starpā stāv Viens, ko jūs nepazīstat, kas pēc manis nāk, kuram es neesmu cienīgs atraisīt kurpes siksnu. Tas notika Betānijā, viņpus Jardānas, kur Jānis kristīja.
Jāņa Evaņģēlijs 1:19-28

Dzīve, cilvēki un, beidzot, arī Dievs man uzdod jautājumu: kas tu esi? , kas? Es esmu - te mēs, lai atstātu iespaidu, gribam pateikt ko efektīvu, jo šāds jautājums skan aizvainojoši, ar tādu kā bērnības laika kaimiņu bērna nievu pieskaņu - kā tāds viņas skolas Otiņš "Baltā grāmatā", kas par mani smejas "khe! khe!" un gatavs no lupstāju plintītes iešaut man acīs šo jautājumu kā dubļotu ūdeni no govs pēdas.

 lasīt tālak »
 NE PRET MIESU UN ASINĪM



Beidzot – topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un ļaunajiem gariem pasaules telpā.
 
Ef. 6:10-12

Kristieši bieži aizmirst, ka mūsu cīņa nav pret miesu un asinīm – Bībele to stingri aizliedz. Kādēļ? Jo tā ir novirzīšanās no mērķa – cīņas ar velnu, ļaunajiem gariem un to hierarhiju – valdībām un varām. Velns ļoti grib, lai mēs apkarotu viens otru un atstātu novārtā vissvarīgāko – evaņģelizāciju, grēka un sātana ievainoto cilvēku dziedināšanu.

 lasīt tālak »

SLĀPES PĒC SVAIDĪTĀ


Tad Jēzus nonāk vienā Samarijas pilsētā, vārdā Zihara, netālu no tīruma, ko Jēkabs bija devis savam dēlam Jāzepam. Tur bija Jēkaba aka. Jēzus, no ceļa piekusis, apsēdās turpat pie akas; tas bija ap sesto stundu. Te kāda sieva no Samarijas nāk ūdeni smelt. Jēzus viņai saka: “Dod Man dzert!” Jo Viņa mācekļi bija gājuši pilsētā pārtiku pirkt. Tad samariete Viņam saka: “Kā Tu, jūds būdams, prasi dzert no manis, samarietes?” Jo jūdi ar samariešiem nesagājās. Jēzus viņai atbildēja: “Ja tu ko zinātu par Dieva dāvanu un kas Tas ir, kas tev saka: dod Man dzert, - tad tu būtu Viņu lūgusi, un Viņš būtu tev devis dzīvu ūdeni.” Samariete Viņam saka: “Kungs, Tev nav smeļamā trauka, un aka ir dziļa; no kurienes tad Tev ir dzīvais ūdens? Vai Tu esi lielāks par mūsu tēvu Jēkabu, kas mums aku devis un pats no tās ir dzēris līdz ar saviem dēliem un ganāmpulkiem?” Jēzus atbildēja viņai: “Ikvienam, kas dzer no šī ūdens, atkal slāps. Bet, kas dzers no tā ūdens, ko Es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai.” Sieva viņam saka: “Kungs, dod man tādu ūdeni, ka man vairs neslāpst un nav jānāk šurp smelt.” Tad Viņš tai saka: “Ej, sauc savu vīru un nāc šurp!” Sieva Viņam atbild: “Man nav vīra.” Jēzus viņai saka: “Tu pareizi esi sacījusi: man nav vīra, - jo pieci vīri tev ir bijuši, bet, kas tev tagad ir, tas nav tavs vīrs. Šai ziņā tu esi runājusi patiesību.” Tad sieva Viņam saka: “Kungs, es redzu, ka Tu esi pravietis. Mūsu tēvi ir pielūguši šinī kalnā, bet jūs sakāt, ka Jeruzāleme ir tā vieta, kur Dievs jāpielūdz.” Jēzus viņai saka: “Tici man sieva: nāk stunda, kad jūs Tēvu vairs nepielūgsiet nedz šinī kalnā, nedz Jeruzālemē. Jūs pielūdzat, ko nezināt, mēs pielūdzam, ko zinām. Jo pestīšana nāk no jūdiem. Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.” Sieva Viņam saka: “Es zinu, ka jānāk Mesijam, kas saukts Kristus. Kad Viņš nāks, Tas mums visu izstāstīs.” Jēzus viņai saka: “Es tas esmu, kas ar tevi runā.” 
Jāņa Evaņģēlijs 4:5-26

 lasīt tālak »
       JĒZUS UN SMALKIE ĻAUDIS 



William Holman Hunt "The Shadow of Death"
Manchester Art Galleries

Gadījās, ka Jēzus sabatā bij ieradies uz mielastu kāda ievērojama farizeja namā,un tie Viņu novēroja. Bet nomanīdams, ka viesi sev izmeklēja pirmās vietas, Viņš tiem stāstīja līdzību, sacīdams: Ja tevi aicina kāzās, nesēdies pirmajā vietā, ka neierodas kāds par tevi cienīgāks, kas arī aicināts, ka tas, kas tevi un viņu aicinājis, nesaka tev: Dodi šim vietu - un tev ar kaunu nav jāieņem pēdējā vieta. Bet ja tu esi aicināts, tad nogājis apsēdies pēdējā vietā, lai tas, kas tevi aicinājis,pienācis varētu sacīt: Draugs, virzies uz augšu! Tad tu būsi pagodināts visu citu viesu priekšā.Jo katrs, kas pats paaugstinājas, taps pazemots, bet tas, kas pats pazemojas, taps paaugstināts. Arī uz nama tēvu, kas Viņu bija aicinājis, Viņš sacīja: Kad tu taisi azaidu vai vakariņas,tad neaicini savus draugus, savus brāļus, savus radus vai bagātus kaimiņus, ka tie atkal tevi neaicinātu, un tu nebūtu to darījis atmaksas dēļ. Bet kad pie tevis ir viesības, tad aicini nabagus, kropļus, tizlus, aklus; un tu būsi svētīgs, jo viņiem nav ar ko atmaksāt, jo tev būs atmaksa, 
kad taisnie celsies augšām. 
Lūkas Ev. 14:1. 7-14.

Kāds mans draugs stāstīja par savu pieredzi smalku ļaužu sabiedrībā. Viņš ir elitāra klubu tīkla biedrs. Vairākas reizes aizgājis uz Rīgas kluba sanāksmēm. Tur redzētā bagātās sabiedrības samākslotība, uzpūtība un iedomība viņu bija tā pārsteigusi, ka nokāvusi jebkuru vēlmi vēl kaut reizi pabūt viņu izmeklētajā vidē. Viņš arī ir uzņēmējs, bet kristietis un tādēļ nav zaudējis spēju cilvēka vērtību saskatīt ticībā, mīlestībā un ziedošanā, redzēt otrā cilvēkā Dieva līdzību, nevis maka biezumu.
 
Mēs dzīvojam slimā sabiedrībā.  

 lasīt tālak »
      ES ZINU, KA MANS PESTĪTĀJS IR DZĪVS


Kad nu nāks Aizstāvis, ko Es jums sūtīšu no Tēva, Patiesības Gars, kas iziet no Tēva, Tas dos liecību par Mani. Bet arī jūs dosit liecību, jo jūs no paša sākuma esat pie Manis.To Es jums esmu runājis, lai jūs nekristu apgrēcībā.Tie jūs izslēgs no draudzes, un nāks stunda, 
kad tas,kas jūs nonāvēs, domās ar to Dievam kalpojis. Bet to viņi darīs tāpēc, ka tie nav atzinuši ne Dievu, ne Mani. Bet to Es uz jums esmu runājis, lai jūs, kad viņu laiks nāks,atcerētos, ko Es jums esmu teicis. To Es uz jums no sākuma neteicu, tāpēc, ka biju pie jums.
  
Jāņa Ev. 15:26-16:4

Kāds kristietis laiku pa laikam nejutās īsti labi, bet tam nepievērsa uzmanību – darbs un kalpošana draudzē paņēma visu laiku. Beidzot viņš aizgāja pie ārsta un pēc analīzēm uzzināja – ļaundabīgs audzējs, dzīvot vēl palicis pavisam nedaudz. Tad pašaizliedzīgais ticības paraugs kliedza uz debesīm: “Kādēļ es? Vai Tu mani esi pametis? Vai tiešām ar mani tam jānotiek?”

 lasīt tālak »
                KLUSĒT DIEVAM

 

Dieva gaismeklis vēl nebija izdzisis, un Samuēls gulēja Tā Kunga svētnīcā, tur, kur atradās Dieva šķirsts. Tad Tas Kungs sauca Samuēlu, un tas sacīja: “Redzi, še es esmu!” Un viņš aizskrēja pie Ēļa un sacīja: “Redzi, še es esmu, jo tu mani esi saucis.” Bet tas sacīja: “Es neesmu tevi saucis; ej atpakaļ gulēt!” Un tas aizgāja un apgūlās. Tad Tas Kungs atkal sauca: “Samuēl!” Un Samuēls cēlās un gāja pie Ēļa un sacīja: “Redzi, še es esmu! Tu esi atkal mani saucis.” Bet tas sacīja: “Es tevi neesmu saucis, mans dēls; ej atpakaļ gulēt!” Bet Samuēls vēl nepazina To Kungu, jo Tā Kunga vārds vēl nebija viņam atklājies. Tad Tas Kungs sauca trešo reizi: “Samuēl!” Atkal tas cēlās, gāja pie Ēļa un sacīja: “Še es esmu, jo tu mani esi saucis.” Tad Ēlis noprata, ka Tas Kungs bija jaunekli saucis. Un Ēlis sacīja Samuēlam: “Ej gulēt! Bet, ja notiek, ka tevi kāds sauc, tad saki: runā, Kungs, jo Tavs kalps klausās!” Un Samuēls aizgāja un apgūlās savā guļas vietā. Tad Tas Kungs nāca, nostājās un sauca kā iepriekšējās reizēs: “Samuēl! Samuēl!” Un Samuēls sacīja: “Runā, jo Tavs kalps klausās.”
  
1.Samuēla 3:3-10

Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība. Mt.5:3

Pravieša Samuēla māte Anna savā lūgšanā saka: “Nerunājiet pārspīlētu, lepnu valodu, lai no jūsu mutes neiziet nekaunīgi vārdi! Jo Tas Kungs ir Dievs, visu zinātājs , Viņš sver darbus.” (1.Sam. 2:3) 

Pati grūtākā māksla cilvēku savstarpējās attiecībās ir pazemība, klusēšana un otra uzklausīšana līdz galam.

 lasīt tālak »

Nepieciešamība būt smieklīgam
                             Reformācijas diena – 31. oktobris

Viesturs Pirro,
Kuldīgas iecirkņa prāvests un Kuldīgas Sv. Katrīnas un Vārmes Sv. Miķeļa draudzes mācītājs



Ienācis Jērikā, Jēzus devās cauri pilsētai. Un redzi, tur bija kāds vīrs, vārdā Zakhajs1, viņš bija virsmuitnieks un bagāts. Viņš pūlējās ieraudzīt Jēzu, kāds Viņš ir, bet nevarēja ļaužu pūļa dēļ, jo augumā bija mazs. Aizskrējis citiem pa priekšu, tas uzkāpa sikomores kokā, lai Viņu ieraudzītu, jo Viņam vajadzēja tur iet garām. Kad Jēzus nonāca tajā vietā, paskatījies uz augšu, Viņš sacīja tam: „Zakhaj, kāp steigšus zemē, jo man šodien jāpaliek tavā namā.” Tas steigšus nokāpa un ar prieku Viņu uzņēma. To ieraudzījuši, visi kurnēja, teikdami: 
„Pie grēcīga vīra Viņš apmeties.” Bet Zakhajs piecēlies sacīja Kungam: „Redzi, Kungs, pusi no savas mantas esmu gatavs atdot nabagiem, un, ja esmu no kāda netaisnīgi kaut ko izspiedis, to atdošu četrkārtīgi.” Jēzus viņam sacīja: „Šodien šim namam pestīšana ir notikusi, jo arī šis ir Ābrahāma dēls. Jo Cilvēka Dēls ir nācis, lai meklētu un glābtu pazudušo.”
  Lk 19:1-10

Izsmiekls! Tas ir viens no bīstamākajiem ieročiem, ar kuru operē cilvēki. Padari savu pretinieku par izsmiekla objektu, un viņš būs morāli iznīcināts – nederīgs publiskai darbībai. Klauniem vieta cirkā!

Jebkurš mācītājs zina, cik grūti ir vadīt dievkalpojumu, ja baznīcā ir kaut viens nejauki smīnošs baznīcēns vai jauniešu nodarbībā – daži ņirdzīgi jaunieši. Mēs baidāmies palikt smieklīgi – pat visdrosmīgākie no mums jūtas nepatīkami smējēju priekšā, kā morāli izģērbti.

 lasīt tālak »
   Kontaktiem



Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes vikārs, emeritētais mācītājs
Viesturs Pirro
 +371 22328283
sv.katrina@e-apollo.lv ; vipirro@inbox.lv ; viesturs.pirro@lelb.lv


 

Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes padomes priekšsēdētāja
Aina Birze, dzimusi Sprince

+ 371 22328334
sv.katrina@e-apollo.lv




Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes lietvede
Gunta Birze
+371 22329171
sv.katrina@e-apollo.lv ; birzegunta@inbox.lv                      

Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes diakonijas vadītāja Ramona Lurina + 371 26594852 sv.katrina@e-apollo.lv ; ramonapirtniece@inbox.lv 

Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes Svētdienas skolas vadītāja
Dace Blūma
+371 26009082

blima@inbox.lv ; sv.katrina@e-apollo.lv

Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes jauniešu darba vadītāja
Liene Blūma
+371 26430628
liene_bluuma@inbox.lv

Copyright 2006; Created by MB Studija »